Mūzika

Mūzikas žanri

Popmūzika

HipHops

Opera

Rokmūzika

Džezs

Mūzika

Sākot no vienkāršas šūpuļdziesmas agrā mazotnē līdz klasiskās mūzikas pērlēm, kuras iepazīst Vāgnera festivālā Baireitā, biļetes uz šo pasākumu iegādājoties jau vairākus gadus iepriekš, mūzika pavada cilvēka dzīvi visās tās norisēs. Bērni esot muzikāli jau kopš agras bērnības, un šīs prasmes tikai jāatklāj un jāattīsta. Mūsu plašais mūzikas skolu un privāto mūzikas mācību iestāžu tīkls ļauj jebkuram, ja vien ir vēlēšanās, iegūt muzikālu izglītību un prasmi muzicēt. Mūzika - dvēseles šūpoles un gara lidojums.


Dzīve bez mūzikas?


Bez mūzikas nav iedomājama gandrīz nevienas cilvēcīgas būtnes dzīve. Skanot mums visapkārt - radio un TV, DVD ierakstos, internetā un koncertos - mūzika kļuvusi par pastāvīgu dzīves ceļu pavadoni it visās jomās. No rīta, mostoties, Jūs klausāties savu iemīļoto radiostaciju. Braucot uz darbu, automašīnā atkal skan mūzika. Veikali, kafejnīcas un dažādas izklaižu vietas atskaņo mūziku, lai pievilinātu publiku. Ir pat atklāts, kāda mūzika palielina pārdošanas apjomus. Mūzikas temps, skaļums un žanrs ietekmē mūsu iepirkšanās paradumus. Piemēram, Kaldvela un Hilberta 1999. gada pētījumā atklājies, ka lēna mūzika liek patērētājiem izdot ievērojami lielāku naudas apjomu alkoholam un pavadīt vairāk laika ēdot. Savukārt ātra mūzika liek pabeigt maltīti ātrāk. Jalhaand Špangenberga 1990. gada pētījums pierāda, ka klasiskā mūzika izraisa lielāku interesi par produktiem ar augstām cenām (prestižiem produktiem). Špangenbergs atklāj arī, ka vīna veikalos vairāk naudas tiek izdots un izvēle biežāk krīt uz dārgākiem dzērieniem, ja fonā atskaņo klasisko mūziku, nevis TOP 40 jaunākos hītus.


Mūzikas ietekme uz uzvedību


Redzam, ka mūzikai tik tiešām ir liela ietekme uz mūsu uzvedību - to pierāda zinātne. Taču arī paši viegli varam to novērot, īpaši tad, kad izvēlamies savam noskaņojumam atbilstošu mūziku. Dodot priekšroku noteikta veida un rakstura mūzikai, mūsu noskaņojums iegūst izteiktāku nokrāsu. Ja esam nomāktā garastāvoklī, klausoties attiecīgu mūziku, kļūsim pavisam bēdīgi. Savukārt, izvēloties jautru un priecīgu mūziku, mūsu noskaņojums uzlabosies. Tas sevišķi raksturīgi jauniešiem, kuri mēdz pat izbaudīt savu garastāvokli, pat ja tam būtu skumja noskaņa. Ja varam pastiprināt iekšējās noskaņas, tad ar mūziku varam tās arī mainīt vēlamajā virzienā.


Kur mēs vēl dzirdam mūzikas skaņas?


Iespaidīgajā, tomēr skumjajā Larsa Trīra kino stāstā Dejotāja tumsā aklā sieviete visapkārt sev sadzirdēja dzīves mūziku. Tā nāca no dabas, skanēja, darbarīku un citu priekšmetu izraisīta. Tas, kurš ieklausās, sadzirdēs.


Mūzikas kolekcijas


Daudzi veido savas mūzikas kolekcijas, kas palīdz mums gan izdzīvot dzīves gaišos brīžus, gan izturēt grūtībās. Iespējams, ka mūzikas kolekcijas apjoms parāda to, cik ļoti gribam atvasināt savu noskaņojumu no mūzikas. Un muzikalitāte šeit nespēlē īpaši lielu lomu. Pat, ja nespējam nodziedāt nevienu dziesmu no sākuma līdz galam, nenozīmē, ka skaņu vibrācijas atstāj mūs vienaldzīgus. Vai klasiskā mūzika, roks, pops, hiphops, džezs, blūzs, vai kantrimūzika - ikviens mūzikas stils, kas mums patīk, veido saikni ar mūsu iekšējās pasaules procesiem. Bieži krājam arī kinofilmu skaņu celiņus, kas asociējas ar filmas stāstu un noskaņām.


Mūzika - valoda


Mūzika ir jūtu valoda. Mēs varam būt neprasmīgi jūtu izteikumos, bet mūzika visu izsaka bez vārdiem. Atskaņojiet draugam sev tuvu mūziku, un viņš sapratīs, kas notiek Jūsu dvēselē. Ar mūzikas palīdzību Jūs varat kopā priecāties, skumt un svinēt. Jebkuras jūtas var izteikt caur mūzikas skaņām. Melanholija, prieks, dusmas, niknums, pārsteigums - ikviena mūsos sastopamā izjūta atrodama arī skaņu pasaulē.

Atbalstītāji:

Ātrie kredīti

Palīdzi un atbalsti mūs ziedojot!


© 2016 RigaRec